Rīgas apriņķa dzelzs laikmeta līdz agro jauno laiku kolekcija
Kolekcijā ietilpst kādreizējā Rīgas apriņķī arheoloģiskajos izrakumos un kā savrupatradumi atrastās senlietas. Kolekcijas bagātību veido Daugavas labā krasta HES kaskādes būvniecības laikā aizsardzības izrakumos no Pļaviņām līdz Rīgai iegūtie priekšmeti. Šo senlietu hronoloģiskie ietvari ir no pēdējiem gadsimtiem pirms Kristus līdz 19. gadsimtam. Kolekciju veido lībiešu, mazāk latgaļu un zemgaļu, kā arī baltu (Ziemeļlietuvas-Dienvidlatvijas) uzkalniņkapu ar akmens riņķi kultūras pieminekļu senlietas.
Zemgaļu, latgaļu un sēļu etniskās vēstures izpratnei nozīmīgas ir agrā dzelzs laikmeta un vidējā dzelzs laikmeta pirmās puses Krapes Lejasoķēnu, Ķeipenes Ūsiņu, Vecpiebalgas Ezēnu uzkalniņkapu ar akmens riņķi kolekcijas. Zemgaļu klātbūtni Daugavas lejtecē 5.–6. gadsimtā raksturo izcilā Katlakalna Pļavniekkalna kapulauka kolekcija. Zemgaļiem un tos nomainījušajiem latgaļiem raksturīgas senlietas iekļaujas pilnīgi izpētītā Ķentes pilskalna un apmetnes kolekcijā. Šī kolekcija raksturojama kā nozīmīgākā vidējā dzelzs laikmeta dzīvesvietu senlietu kolekcija Latvijā. Vidējā dzelzs laikmeta problēmas Latvijā nav iespējams pētīt bez Aizkraukles Lejasbitēnu vidējā dzelzs laikmeta un vēlā dzelzs laikmeta sākumposma kolekcijas.
Kolekcijā glabājas lielākā daļa lībiešu arheoloģiskajos pieminekļos iegūto senlietu. To vidū kā izcilākās minamas Salaspils Laukskolas, abu Doles Vampeniešu, Doles Raušu, Krimuldas Liepeņu un Turaidas Pūteļu kapulauku un Aizkraukles pilskalna kolekcijas. Etniski jauktu, vēlajā dzelzs laikmetā pārsvarā lībisku senlietu materiālu uzrāda Daugmales pilskalna senlietu materiāls. Šī pilskalna kolekcija ar apmēram 20 000 senlietām ir lielākā un nozīmīgākā vēlā dzelzs laikmeta senlietu kolekcija Baltijā, tā raksturo Daugavas tirdzniecības ceļa nozīmi šajā laikposmā. Nozīmīgas ir arī latgaļu apdzīvoto pilskalnu – Kokneses, Oliņkalna un Lokstenes – kolekcijas.
Mūra piļu senlietu kolekciju vidū izceļamas pilnībā izpētīto pirmo Baltijas mūra piļu – Ikšķiles, Mārtiņsalas arī Vecdoles – kolekcijas. To nozīmību izceļ tām apbilstošo apbedīšanas vietu – Ikšķiles un Mārtiņsalas baznīcu ar attiecīgajām kapsētām – arheoloģiskās izpētes rezultātā iegūto senlietu kolekcijas. Savukārt Kokneses mūra pils kolekcijā ir bagātīgākais agro jauno laiku (17. gadsimta) senlietu, īpaši ieroču, materiāls Latvijā. Kolekcijā glabājas arī Rīgas pilsētas teritorijā atrastas senlietas, no kurām nozīmīgākās ir Rīgas pils un Audēju-Kalēju ielas stūra gruntsgabalu kolekcijas. Pēdējā kolekcijā ir arī divi zelta krustiņi.
Rīgas apriņķa kolekcijā glabājas vairāki depozīti, no kuriem kā izcilākais minams Lielvārdes Ipšu sudraba stienīšu un rotas lietu depozīts. Tā sastāvā ir arī divi zelta gredzeni.
Kolekcijas galvenā krājuma glabātāja Ilze Mālkalniete
Lai iepazītos ar muzeja krājuma priekšmetiem klātienē, aicinām aizpildīt kontaktformu, norādot interesējošo tēmu un hronoloģiju. Pēc ziņas saņemšanas ar jums sazināsies muzeja speciālists.