Krātuve
UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs
“Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924.–1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”
No 2013. gada UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauta LNVM nominācija “Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924.–31. gada ekspedīciju fotonegatīvos”.
Nomināciju veido Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes etnogrāfisko pieminekļu apzināšanas un vākšanas ekspedīciju laikā uzņemtie 802 fotonegatīvi. Tie atspoguļo tradicionālo dzīvesveidu Latvijas laukos, iemūžinot amatniecību, laukkopību, lopkopību, zvejniecību, talkas, ikdienas sadzīvi un tradicionāli svinētos svētkus. Fotofiksācijas kā dokumentāla vizuālā liecība par tradicionālo dzīvesveidu 20. gadsimta sākumā, atainojot zudušo kultūrrelitāti, palīdz mūsdienu sabiedrībai veidot izpratni par Latvijas vēsturi un tās iedzīvotājiem.
Kolekcijas galvenā krājuma glabātāja Gunita Baumane
“Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”
UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauta Tukuma muzeja nominācija “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”. Tā aptver vēstules, kuras no 1941. līdz 1956. gadam no ieslodzījuma nometnēm vai nometinājuma vietām tuviniekiem sūtījuši represētie Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji. Vēstules, kas rakstītas uz bērza tāss, tiek glabātas 11 Latvijas muzejos.
No Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma nominācijā ir iekļautas divas vēstules, kuras 1947. un 1948. gadā no KPFSR Molotovas (Permas) apgabala Kizelas labošanas darbu nometnes mātei uz Rīgu sūtījis Ernests Adrians Albinors Ķirķis (1913–1985).
Kolekcijas galvenā krājuma glabātāja Ilze Zīberte-Ķikute
“Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”
LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas kolekcijā glabātās liecības par Baltijas ceļu 2009. gadā tika iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskā reģistra nominācijā “Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.
Saziņai: Tautas frontes muzeja nodaļas vadītāja Anna Zeibārte
