RLB muzeja izveide un darbības virzieni (1869–1919)
1868. gadā tika nodibināta Rīgas Latviešu biedrība (RLB), kuras sastāvā darbojās vairākas kultūrizglītojošas komisijas. 1869. gadā izveidoja RLB Zinību komisiju, kura iesaistījās etnogrāfisku ziņu vākšanā un dibināja savu muzeju – LNVM priekšteci.
RLB Zinību komisija vispirms eksponātus palīdzēja vākt citām institūcijām – Maskavas Universitātes Ķeizariskajai Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas biedrībai (1869) un Maskavas Politehniskajai izstādei (1872) un savākto savā rīcībā nepaturēja. Taču 1875. gadā RLB Zinību komisijas Dabas nodaļa lēma tās paspārnē dibināt patstāvīgu muzeju un sāka veidot daudzveidīgu “universālo kolekciju”, kurā iekļāva gan ģeoloģijas, botānikas un zooloģijas materiālus, gan arheoloģiski iegūtas senlietas un tradicionālo kultūru raksturojošus (etnogrāfiskus) priekšmetus, kā arī monētas, medaļas un vēsturiskus artefaktus. Par pirmo muzeja pārzini 1877. gadā iecēla advokātu un publicistu Aleksandru Vēberu (1848–1910).
1887.–1888. gadā tika pieņemts lēmums tematiski sašaurināt muzeja specializāciju un nodarboties galvenokārt ar tādu kolekciju veidošanu, kas raksturotu latviešu etnogrāfiju un vēsturi, ar mērķi izveidot īpašu Latviešu muzeju. Pirmā īslaicīgā etnogrāfiskās kolekcijas izstāde Latviešu muzejā tapa RLB telpās 1890. gadā.
Pagrieziena punkts muzeja attīstībā bija RLB sarīkotā Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896. gadā – vērienīga brīvdabas izstāde kanālmalā Rīgā ar speciāli izbūvētiem paviljoniem un vēsturisko celtņu rekonstrukcijām. Lai to sagatavotu, no 1894. gada sarīkoja ekspedīcijas uz dažādiem novadiem un savāca vairāk nekā 6000 priekšmetu. Šai latviešu tradicionālo dzīvesveidu un 19. gs. sasniegumus demonstrējošajai izstādei bija lieli panākumi – 1,5 mēneša laikā to apmeklēja 45 000 cilvēku.
1903. gadā RLB nopirka sev jaunu ēku Pauluči ielā (tagadējā Merķeļa iela), atvēlot tajā dažas telpas arī muzejam. Tā jauno ekspozīciju atvēra 1905. gadā. 1914. gadā sākās par tautas saziedotiem līdzekļiem speciāli muzeja vajadzībām projektētas ēkas celtniecība Puškina (Kronvalda) bulvārī pēc arhitekta Eižena Laubes projekta, taču to pārtrauca 1. pasaules karš.